5. Bālavaggo

60.

Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.

61.

Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano;

Ekacariyaṃ [ekacariyaṃ (ka.)] daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.

62.

Puttā matthi dhanammatthi [puttamatthi dhanamatthi (ka.)], iti bālo vihaññati;

Attā hi [attāpi (?)] attano natthi, kuto puttā kuto dhanaṃ.

63.

Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tena so;

Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve ‘‘bālo’’ti vuccati.

64.

Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.

65.

Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.

66.

Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;

Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

67.

Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;

Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.

68.

Tañca kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā nānutappati;

Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.

69.

Madhuvā [madhuṃ vā (dī. ni. ṭīkā 1)] maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;

Yadā ca paccati pāpaṃ, bālo [atha bālo (sī. syā.) atha (?)] dukkhaṃ nigacchati.

70.

Māse māse kusaggena, bālo bhuñjeyya bhojanaṃ;

Na so saṅkhātadhammānaṃ [saṅkhatadhammānaṃ (sī. pī. ka.)], kalaṃ agghati soḷasiṃ.

71.

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajju khīraṃva muccati;

Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova [bhasmāchannova (sī. pī. ka.)] pāvako.

72.

Yāvadeva anatthāya, ñattaṃ [ñātaṃ (?)] bālassa jāyati;

Hanti bālassa sukkaṃsaṃ, muddhamassa vipātayaṃ.

73.

Asantaṃ bhāvanamiccheyya [asantaṃ bhāvamiccheyya (syā.), asantabhāvanamiccheyya (ka.)], purekkhārañca bhikkhusu;

Āvāsesu ca issariyaṃ, pūjā parakulesu ca.

74.

Mameva kata maññantu, gihīpabbajitā ubho;

Mamevātivasā assu, kiccākiccesu kismici;

Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhati.



我来为您翻译这段巴利语法句经文。这是第5章"愚人品"的内容：
5. 愚人品
60.
对清醒者而言夜晚漫长，对疲惫者而言路途漫长；
对不明正法的愚人而言，轮回之路更是漫长。
61.
若行走时找不到比自己更好或相等的伙伴；
就应坚定独行，与愚者无益为伴。
62.
"我有子女，我有财富"，愚人为此烦恼；
连自我都非己有，何况子女，何况财富？
63.
愚人若知自己愚昧，因此还称得上智者；
愚人自以为智者，那才真正是愚人。
64.
即便愚人终身追随智者，
也不能领悟真理，如汤勺尝不出汤味。
65.
智者即便短暂亲近智者，
也能迅速领悟真理，如舌头立知汤味。
66.
愚昧无知者行事，如同与自己为敌；
造作恶业，必得苦果。
67.
做了令人后悔的事，就不是善业；
泪流满面痛哭着，承受其果报。
68.
做了不会后悔的事，才是善业；
欢喜快乐地，承受其果报。
69.
愚人以为如蜜甘甜，直到恶业未成熟；
待到恶业成熟时，愚人才遭遇痛苦。
70.
愚人纵使月月以茅草尖取食，
也不及已悟正法者十六分之一。
71.
已造的恶业，不似鲜奶即刻凝结；
它追随愚人如火烧身，如灰覆盖的火焰。
72.
愚人所得知识，只会带来祸害；
摧毁其福德，击碎其头颅。
73.
他渴求不该得的名声，在僧众中求居首位；
在精舍中求权威，在俗家中求供养。
74.
"愿在家出家二众，都以为是我所为；
一切大小事务，都归我管辖"；
愚人如此妄想，贪欲我慢与日俱增。

75.

Aññā hi lābhūpanisā, aññā nibbānagāminī;

Evametaṃ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako;

Sakkāraṃ nābhinandeyya, vivekamanubrūhaye.

Bālavaggo pañcamo niṭṭhito.

75.
获取世利一条路，趣向涅槃又一途；
如是了知此真理，佛陀弟子比丘众；
不应贪求诸供养，应当培养远离心。
第五愚人品终


